1756._gads

Šis raksts ir par 1756. gadu. Par citām jēdziena 1756 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

1756. (MDCCLVI) bija garais gads, kurš pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.

Sākās Septiņgadu karš.

• 17. marts - pirmo reizi Ņujorkā tiek svinēta Svētā Patrika diena.

• 12. aprīlis - Septiņgadu karš: franči iebrūk Minorkas salā, kura pirms tam bija angļu pakļautībā.

• 17. maijs - Septiņgadu karš: formāli sākas Septiņgadu karš, kad Lielbritānijas Karaliste piesaka to Francijai.
• 20. maijs - Septiņgadu karš: Minorkas kauja, britu floti, kuru vada Džeimss Bings sakauj franči, kurus vada Rolāns Mišels Barēns de la Galisonjērs (Roland-Michel Barrin de La Galissonière).

• Žozefs Lagranžs ar Leonarda Eilera atbalstu kļūst par Berlīnes zinātņu akadēmijas ārvalstu biedru.
• Pirmo reizi Šarls de Bross (Charles de Brosses) lieto terminu Polinēzija, kuru attiecina uz Klusā okeāna salām.

• 27. janvāris — Volfgangs Amadejs Mocarts (Wolfgang Amadeus Mozart), austriešu komponists (miris 1791.)
• 27. maijs — Maksimiliāns I Jozefs (Maximilian I. Joseph), Bavārijas karalis (miris 1825.)
• 30. novembris — Ernsts Hladni (Ernst Chladni), vācu fiziķis (miris 1827.)