Apollo 4 jeb AS-501 bija NASAApollo programmas nepilotējamais lidojums, pirmais nesējraķetes Saturn V starts. Šis bija pirmais Apollo lidojums pēc negadījuma ar Apollo 1, kad gāja bojā tā apkalpe.
AS-501 lidojuma mērķis bija izmēģināt raķetes visas pakāpes. Tāpat arī bija jāpārbauda komandmoduļa karstuma vairogs, ieejot Zemes atmosfērā tādā ātrumā un leņķī, ar kādu tas nonāks no Mēness trajektorijas.
Raķetes derīgā krava bija pēdējais Block I komandmodulis (sērijas numurs 017). Balstam tika izmantots mēness moduļa makets Lunar Module Test Article, LTA-10R ar masu 13 400 kg.
Lidojuma gaita
Apollo 4 tika palaists 1967. gada 9. novembrī 12:00:01 UTC ar nesējraķeti Saturn V no Kenedija kosmosa centra starta laukuma LC-39A. Ceturtā pakāpe S-IVB un komandmodulis tika ievadīts gandrīz apļveida orbītā ar augstumu 190 km. Tāda bija plānotā sākumorbīta nākotnes lidojumos uz Mēnesi. Pēc diviem apriņķojumiem S-IVB ievadīja kosmosa kuģi eliptiskā orbītā ar apogeju 17 218 km un perigeju 84,6 km zem Zemes virsmas. Šādai trajektorijai vajadzēja nodrošināt komandmoduļa ieiešanu Zemes atmosfērā lielā ātrumā, kā arī S-IVB sadegšanu atmosfērā. Neilgi pēc šī manevra tika atdalīts komandmodulis, kas iedarbināja servisa moduļa dzinēju un paaugstināja apogeju līdz 18 092 km un perigeju līdz −74 km. Pēc apogeja sasniegšanas uz 281 sekundi tika iedarbināts servisa moduļa dzinējs, izmainot orbītu uz hiperbolisku trajektoriju, palielinot atmosfērā ieiešanas ātrumu līdz 11,139 m/s (120 km augstumā) un lidojuma leņķi -6,93 grādi, simulējot atgriešanos no Mēness.
Komandmolulis nolaidās aptuveni 16 km no paredzētās vietas uz ziemeļrietumiem no Midveja salasKlusā okeāna ziemeļdaļā.
Derīgās kravas atdalītas ar aizzīmēm ( · ), starti ar vertikālā svītrām ( | ). Pilotējamie lidojumi izcelti treknā tekstā. Startu avārijas atzīmētas nosvītrotas; nepareizā orbītā ievadīts vai citas kļūmes, kuru dēļ kosmisko aparātu nevar lietderīgi izmantot, apzīmēts kursīvā. Derīgās kravas, kas palaistas no citiem kosmiskajiem aparātiem, iekļautas (iekavās).
