Befana
Itāļu folklorā Befana ir veca sieviņa, kura parādās ap 6. janvāri (Zvaigznes diena). Viņa ierodas pa skursteni un dāvina labajiem un paklausīgajiem bērniem saldumus, bet nepaklausīgajiem - oglītes. Befana ir kārtīga namamāte, tāpēc viņai neiztrūkstoši ir slota, ar kuru viņa uzslauka un ar kuru viņa aizlido caur to pašu skursteni, caur kuru ieradusies.
Leģenda
Ar Befanu saistās leģenda ka trīs gudrie, ieraudzījuši zvaigzni, esot vaicājuši Befanai ceļu pie Dieva Dēla, taču viņa to nav zinājusi. Tomēr viņa, būdama priekšzīmīgākā namamāte visā ciemā, esot devusi naktsmājas šiem vīriem.
Vēsture
Ir hipotēze, ka vārds Befana cēlies no vārda "Epifānija". Epifānijas Baznīcas kalendārā seko Zvaigznes dienai.[1]
Befana mūsdienās
Mūsdienās Befanu gaida visā Itālijā, Befana tur pilda Ziemassvētku vecīša funkcijas.
Atsauces
- ↑ Baznīcas liturģiskais gads, LELB lapa.