Reinsberga
| Reinsberga | ||
|---|---|---|
|
Reinsbergas pils | ||
| ||
| Koordinātas: 53°05′54″N 12°53′50″E / 53.09833°N 12.89722°EKoordinātas: 53°05′54″N 12°53′50″E / 53.09833°N 12.89722°E | ||
| Valsts |
| |
| Federālā zeme | Brandenburga | |
| Apriņķis | Ostprignicas-Rupīnes apriņķis | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 328,22 km2 | |
| Augstums | 60 m | |
| Iedzīvotāji (2023)[1] | ||
| • kopā | 7 971 | |
| • blīvums | 24,5/km² | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Mājaslapa |
www | |
|
| ||
Reinsberga (vācu: Rheinsberg) ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Ostprignicas-Rupīnes apriņķī pie Hāfeles pietekas Rinas upes, 75 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Berlīnes.
Vēsture
Pilsēta veidojusies ap Frīdriha Lielā 1734. gadā celto, Georgs Venceslausa fon Knobelsdorfa pārbūvēto pili. Pils Otrā pasaules kara beigās kādu brīdi bija Vērmahta galvenais štābs (Oberkommando der Wehrmacht), kā arī šeit tika evakuēta Sansusī pils gleznu galerija. Pēc Otrā pasaules kara atradās VDR sastāvā līdz Vācijas apvienošanai 1990. gadā. Uz ziemeļaustrumiem no pilsētas no 1966. līdz 1990. gadam darbojās Reinsbergas atomelektrostacija (Kernkraftwerk Rheinsberg).
Cilvēki
Reinsberga ir Saksijas kūrfirstes Brandenburgas Sofijas (Sophie von Brandenburg, 1568–1622) dzimtā pilsēta.
Reinsbergas pilī no 1734. līdz 1740. gadam, kad kļuva par karali, dzīvoja Frīdrihs Lielais. No šejienes viņš sarakstījās ar Voltēru, pulcēja ap sevi intelektuāļus, kā arī sarakstīja eseju "Antimakjavellisms" (Antimachiavellismus). Frīdriha Lielā kapelmeistars bija Kārlis Heinrihs Grauns.
No 1748. līdz 1753. gadam pilī dzīvoja karaļa brālis Prūsijas Heinrihs (Heinrich von Preußen, 1726–1802).
No 1886. gada pie pilsētas atradās polārpētnieka un ģeofiziķa Alfrēda Vēgenera vasaras rezidence.
Atsauces
- ↑ 2023. gada Pašvaldību reģistrs; pārbaudes datums: 16 novembris 2024.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Reinsberga.
|