Samarkanda (uzbeku: Samarqand) ir otra lielākā Uzbekistānas pilsēta, Samarkandas vilajeta administratīvais centrs. No antīkajiem avotiem pazīstama kā Sogdiāna un Marakanda. Vairāk kā 2000 gadu pilsēta kalpoja par zīda ceļa atbalsta punktu. 2001. gadā Samarkandu iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā kultūru krustpunkta pilsētu.
Vēsture
Samarkanda ir viena no senākajām pasaules pilsētām, dibināta ap 700. gadu p.m.ē., kaut arī cilvēku apmetnes pilsētas apkārtnē bija jau no vēlā akmens, kā arī bronzas laikmeta. Kā Sogdiānas valstsgalvaspilsētu 329. gadā p. m. ē. to iekaroja Maķedonijas Aleksandrs, pēc Spitamena vadītās sacelšanās apspiešanas Aleksandra karaspēks pilsētu izpostīja. Pēc kāda laika pilsēta atjaunojās Afrasiabas pilskalna dienvidrietumu pusē, un ar Marakandas nosaukumu tā minēta Romas vēsturnieka Kurcija Rufa, bet vēlāk Ariāna un Strabona darbos.
Dažādos laikos Samarkanda atradās Persijas, grieķu Seleikīdu, arābu un austrumu tjurku kontrolē. 1220. gadā to izlaupīja un gandrīz pilnībā izpostīja mongoļi. 1365. gadā pilsētā uzliesmoja serbedaru sacelšanās. Timurīdu valdīšanas laikā (1370 — 1499) Samarkandu pasludināja par lielvalsts galvaspilsētu. Šajā laikā (1424 — 1429) Samarkandā darbojās pazīstamais astronomsUlugbeks, izveidodams universitāti un tiem laikiem unikālu astronomisko observatoriju. Buhāras hanistes laikā Samarkanda uzplauka laikā no 1612. līdz 1656. gadam, kad tās pārvaldnieks bija Žalantoss Bahodurs. 1868. gadā pilsētu ieņēma krievu karaspēks, pievienojot to Krievijas Impērijai un tā kļuva par Krievijas Turkestānas Zaravšanas (no 1887 — Samarkandas) apgabala centru. 1888. gadā pilsētu sasniedza Aizkaspijas dzelzceļa līnija. Pēc Krievijas revolūcijas pilsētu iekļāva Turkestānas APSR sastāvā. No 1924. līdz 1930. gadam tā bija Uzbekijas PSR galvaspilsēta, bet no 1938. gada Samarkandas apgabala centrs.
Uzbekistāna
Samarkanda Vikikrātuvē
